cleft
cright

Zelta mopeds

 
MŪS ATBALSTA

Atpakaļ


“Zelta mopēdam” – četrdesmitais aplis


Bērnu motosporta jeb minimotosporta attīstības gaitā Latvija vienmēr atradusies tā līdergrupas priekšgalā: 1960. gadā Zolitūdes priedēs sarīkots pirmais motovelosipēdu un motorolleru kross, iegūstot sezonas oriģinālāko sacensību titulu, 1964. gadā – pasaulē pirmās nacionālās komandu (krosa un šosejas) meistarsacīkstes par LATVIJAS 50ccm Lielo Balvu Bieriņu un Baldones trasēs; Rīgas 4. vidusskolā kopīgi ar motoklubu „Bieriņi” izveidota pasaulē pirmā bērnu motosporta skola, kuras audzēknis Andris Bērziņš 1967. gadā PSRS izlases sastāvā ar motociklu „Rīga-8U” izcīna Pasaules Motosporta federācijas (FIM) daudzdienu sacensību sudraba medaļu Zakopanes Tatros. Motovelosipēdists–konstruktors Ainārs Karro Apē palīdz izveidoties pasaulē otrajam motokluba tipa bērnudārzam, kura audzēkņu rīcībā nonāk vecumam un augumam atbilstoši minimoto braucamrīki. 



Bieriņu MSS mehāniķis Armands Zvaigzne (10.), Arnolds Žirnovs (13.), treneris Gunārs Skulme, Andris Beikmanis, Aivars Skulme (2., vēlāk pārgāja „blakusvāģos”).



Bieriņu motosporta skolas komanda – Vitauts Donis (1. no labās), Ilmārs Kārklis (no kreisās kopā ar Daili Gūtmani) ar pasaulē pirmajās nacionālajās bērnu motosacensībās (krosā un šosejā) izcīnīto Latvijas lielo komandu balvu (autore Skaidrīte Legzda) 1964. gadā.


Kad pagājušā gadsimta sepotiņdesmitajos gados visu PSRS robežās ietilpstošo zemeslodes sestdaļu, dienās un naktīs tracinot iedzīvotājus, pārņem pusaudžu „mopēdizācijas” sērga, V.Vīķes–Freibergas vārdiem runājot, to lietderīgā gultnē ievada mūsdienīgā latviskā dzīvesziņa – pēc Bieriņu motosporta skolas ierosmes toreizējā Izglītības ministrija kopīgi ar aizsardzības biedrības (DOSAAF) un Komjaunatnes centrālkomiteju sekretāriem noriskē parakstīt Latvijas bērnu un skolēnu minimotosporta turnīra „Zelta mopēds” nolikumu. Sacensības no 1971. gada aptver visu Latviju – vai katra skola un lauku saimniecība uzskata par goda lietu atbalstīt savu mopēdistu komandu no rajona čempionāta līdz pat finālam, kura uzvarētājas gaida Rīgas motorūpnīcas dāvātie mopēdi. No neko nezinošiem vecākiem sadarbībā ar motosportistiem veidojas mopēdu dzinēju forsēšanas profesori, pie kuriem mācīties brauc no visām kaimiņrepublikām. Latvijas pusaudžus, dabiski, apskauž aizrobežu kaimiņi, un nu jau Rīgas motoražotāju ar 1976. gadu rīkotās atklātās sacensības rod sekotājus un dalībniekus pat aiz Polārā loka un līdz pat Kamčatkas galvaspilsētai Petropavlovskai, no kurienes uz sacensībām Rīgā  mopēdi ceļo atpakaļ jau lidmašīnu bagāžā.



Vēl pirms Biķerniekiem.

Motovelosipēdistu un mopēdistu ātrumsacīkstes 1964.g. Baldones ielu aplī. Uz mopēda „Java-Stadion” (ar 12. nr.) 4. vidusskolas un BMK motosporta skolas braucējs Andris Bērziņš, vēlākais FIM sudraba medaļas ieguvējs daudzdienu sacensībās Zakopanē (Polijā) ar Rīgas rūpnīcas motociklu „Rīga-8”. Baldones trase kā magnēts pievilka arī „Javu” vadītājus, kuru vidū bija daudz LTV darbinieku (viņu vidū Vilnis Folkmanis, Aivars Vite, kuri 1964.g. nodibināja LTV motoklubu un paši rīkoja TV motokrosu).


Latviskās jaunatnes motorizācijas tradīcijas savu sportisko zīmogu uzspiež arī pieaugušo gaumei, pretstatā amerikāniskajam, ar bandītismu un narkotikām saistītajam motorizācijas virzienam, kādu gana esam atskatījušies filmās. Šī veselīgā atšķirība saglabājusies arī mūsdienās, pateicoties arī no „Zelta mopēda” nākošajam Latvijas motociklistu kustības prezidentam Aivaram Freimanim.



Kad kopš 1969. gada visās PSRS republikās (arī okupētajā Latvijā) tika sadibinātas bagātīgi finansētas DOSAAF bērnu motosporta skolas, „Bieriņu” skolai PSRS skolu meistarsacīkstēs nācās cīnīties pret piecpadsmitkārtīgu pārsvaru (Rīgas motosporta skolu ieskaitot). Viļņas trasē 1973. gadā „Bieriņi” izcīna vietu godalgoto skolu trijniekā, bet 1974. gadā sagrauj visus pretiniekus.

Attēlā: Arvis Ozoliņš ar izcīnīto komandu kausu.

Katrā pretinieku komandā par rezultātu gādāja vesels bars mehāniķu, treneru un tehniskā personāla, kamēr "Bieriņu" motosporta skoliņai bija tikai 4 štata vienības – direktore, šoferis, treneris, mehāniķis.Taču darba metodes mūsējiem bija pavisam citas – skolā ņēma tikai jau ar saviem mopēdiem uztrenējušos puikas, kamēr ''Štata" skolās no ielas saskrējušiem bērneļiem (ja hoču kataķsja, daiķe mņe moped) mopēdus praktiski deva sabojāšanai, un šo muļķību novēršanai strādāja viss mehāniķu štats, kamēr no mopēdiem nekā vairs nebija laužama. Ar to arī bērneļu interese izbeidzās un skola palika pie tukšas siles...



Kad 1963. gadā Bieriņu trasē notika Rīgas – Tallinas pilsētu motokrosa mačs (pat blakusvāģu klasē), jaunākais (5 gadi) dalībnieks Arvis Ozoliņš sniedzās dažam pieaugušajam līdz jostai.

Ar 80tajiem gadiem Latvijas mopēdsacensību rīkotājiem arvien vairāk sāka piekasīties DOSAAF birokrātija par "pārāk maza vecuma" braucēju pielaišanu sacensībās un to pakļaušanu nepamatotam riskam un kropļošanas draudiem. Kopā ar Latvijas PSR motosporta federācijas prezidentu Valdi Kleinbergu nācās izturēt neskaitāmus "uzbraucienus" kā no Rīgas, tā Maskavas DOSAAF činavniekiem, līdz pēc daudzām pārbaudēm uz vietas un sacensību apmeklēšanas PSRS DOSAAF Centrālkomitejas ģenerāļi nonāca pie tiešām unikāla un "rasistiski-nacistiska" risinājuma, oficiālā dokumentā pasludinot, ka PSRS motosporta noteikumos apstiprinātais mopēdistu zemākais vecuma cenzs – 12 gadi – nav attiecināms uz ''īpašajiem" Latvijas mazajiem motobraucējiem, kuriem atļauts piedalīties sacensībās jau no 6 gadu vecuma (kā redzam attēlā, praktiski brauca jau 4-gadīgie, kas tai laikā notika arī brīvajā pasaulē).



Masveidīgi savairojoties četrās rūpnīcās ražotajiem mopēdiem, kurus tauta sauca mīļvārdiņos par „plirkšķiem”, „smirģeļiem”, „šperriņiem” (ventiņu dialektā), „elles zvaniņiem”, 1971. gadā Bieriņos dzima masveidīgās „Zelta mopēda” krosu sacensības, kuras tur notika līdz 1974. gadam, vēlāk ceļojot pa visu Latviju un pulcējot dalībnieku simtus. 

Ar 94. numuru Aigars Grodzs („Ādažu” komanda – pirmo sacensību uzvarētāja).


Jubilejas sacensības Rīgas dome un Latvijas Motosporta federācija uzticējusi sarīkot „Zelta mopēda” šūpulim – motoklubam „Bieriņi” – šo sacensību dzimšanas vietā – Mārupītes parka trasē, kura ar Pārdaugavas izpilddirekcijas (Māris Kalve) un SIA „Dārzi un parki” (Uldis Zommers) gādību jau pērnruden aprīkota ar jauniem tiltiem, caurtekām un sakopta vairāku pavasaru talkās. Jubilejas kross notiks 22. maijā pl.12 kā Pārdaugavas dienu iepriekš finišējušo svētku izskaņa, tā apmeklētāju rindās redzēt būs iespēja arī kādreizējo sacensību uzvarētājus un dalībniekus, kuru vidū kā redzamākie ar arī citu veidu aktivitātēm minami Santa Didžus, Normunds Rutulis, Matīss Karro un daudzi citi, bet dalībnieks mūsdienās var būt ikviens –sacensību mūsdienu variantā iekļauti arī tautas šova demokrātiskie elementi un cieņa pret kultūrvēsturisko mantojumu, kurus izmantot nav kavējies pat populārais Radio SWH dīdžejs Ufo un citas sabiedriski aktīvas personas. „Zelta mopēds” pieteikts arī Rīgas–2014 pasākumu programmai apkaimēs.

                                              Aleksandrs Briedis

                                  67622988, 29511925


Atpakaļ


© 2009 Biedrība SO Valdlauči | izstrāde: it24.lv